Februārī lasi: Kā Ucipuci iepriecināja zaķi, palīdzēja putniņam iemācīties dziesmu, atrada jenota mājiņu, uzadīja cimdus pelītei un saprata, ka palīdzēt citiem ir viegli.

Kādā skaistā ziemas rītā Ucipuci izdzirdēja aiz loga traci. Pabāzusi galvu pa logu, viņa ieraudzīja trīs bebru brāļus, kuri nevarēja sadalīt graužamo koku.
– Tas ir mans! – sauca viens no bebriem.
– Es pirmais atnācu! – pukojās otrs.
– Es to jau sen biju noskatījis, – apgalvoja trešais.
Brāļi sāka grūstīties, un viens no bebriem skaļi pateica nepieklājīgu vārdu. Fui! Ucipuci pat domās negribēja to atkārtot! Pūcīte sameklēja plastilīnu un izveidoja no tā lielu, sarkanu sirdi.
– Šodien būšu mīlestības un miera nesēja! – Ucipuci bija stingri apņēmusies samierināt kašķīgos brāļus.

Ja vēlies uzzināt, vai pūcītei tas izdevās un kas notika tālāk, atver šī mēneša žurnālu “Ucipuci”!